Gada grandiozākā kūku ballīte gaida pieteikumus

Gada grandiozākā kūku ballīte gaida pieteikumus

Šobrīd GEMOSS ik dienu saņem kādu jaunu pieteikumu kūku konkursam “Paaudžu mantojums”, kas norisināsies 7. septembrī izstādes “Riga Food 2024” ietvaros, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Kulinārijas eksperte un šefpavāre Ina Poliščenko  ir pirmā, kas izvērtē saņemtās vēstules un secina: “Pieteikumi ir ar vizuāli ļoti skaistām kūkām. Salīdzinot ar pagājušo gadu, var redzēt, ka latiņa šogad nu jau ir augstāka. Domāju, ka būs vēl jaudīgāk! Te ir pat trīsstāvīgas kūkas, ar velvetu un krāsām. Tikai viena pagaidām pieteikta no rupjmaizes, bet mēs gaidām vēl. Būs riktīga kūku ballīte!”

Konkurss ar vēsturi

“Paaudžu mantojums” šogad notiks otro reizi, taču GEMOSS rīkotajai kūku cepēju sacensībai ir ilggadēja vēsture. GEMOSS īpašniece un vadītāja Ieva Treija ar smaidu atceras: “Mūsu pirmais kūku konkurss notika 1997. gadā viesnīcā “Radisson Daugava” ar starptautisku žūriju, un to vadīja aktieris Ivars Kalniņš. Vadīja, vadīja un beigās vēl uzdziedāja. Zināja, kas sieviešu laimei vajadzīgs!”

Otrais konkurss ticis organizēts Jūrmalā, un pasākuma noslēgumā visas kūkas izsolītas apmeklētājiem, lai savāktos līdzekļus ziedotu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai. “Nākamajos gados mēs pārgājām uz “Riga Food”, un kūkas sāka cept klātienē, ne tikai dekorēt, kā bija pirms tam,” stāsta Ieva Treija. “Tā kā mēs tolaik strādājām tikai ar profesionāļiem un aicinājām piedalīties konkursā ar pieredzi, interese par konkursu pirmos gadus cepējiem bija milzīga, bet laika gaitā – samazinājās. Viens no iemesliem, ko novērojām, bija tas, ka konditorejas negribēja izrādīt savus meistarus, lai konkurenti tos nepārvilinātu.”

Nepietiekamā dalībnieku skaita dēļ konkursu uz laiku apturēja, taču pērn GEMOSS nolēma tradīciju atsākt. “Mums par šo laiku ir ļoti attīstījusies mājražošana,” secina Ieva Treija. “Liela daļa skaisto kūku un kāzu toršu vairs netop konditorejās, bet gan mājas apstākļos. Tādēļ mēs nešķirojam “profesionālis – neprofesionālis”, jo šo robežu konditorejā vairs nav iespējams novilkt. Un konkursā aicinām piedalīties ikvienu: gan mājražotāju, gan profesionāli, gan entuziastu, kas cep kūkas visu mūžu vai ir kaut ar minimālu divu gadu pieredzi.”

Iespēja gūt izrāvienu

Ieva Treija uzsver, ka sacensības gars konkursa dalībniekiem un uzvarētājiem piešķir drosmi: “Pēc tam vairāki aiziet savā biznesā un uzsāk mazo ražotni, jo iegūtā atzinība ceļ pašapziņu. Konkurss ir laba iespēja izaugt. Tas ir kā izrāviens, dzirkstele profesionālajā izaugsmē. Domāju, ka visi, kas ir piedalījušies, ir vinnētāji.”

Sacīto Ina Poliščenko papildina, ka šī sacensība cepējiem ir lieliska reklāmas platforma: “Kad mēs izstādām kūkas prezentācijai, pievienojam norādi, kā cepēju var atrast sociālajos tīklos. Tā ir laba pašreklāma, piemēram, konditoram no reģiona. Pagājušajā gadā mums bija dalībnieki no Ventspils, Gulbenes, Smiltenes un citiem novadiem. Bija pat latviešu dāma, kas uz konkursu atbrauca no Norvēģijas un ieguva skatītāju simpātijas balvu. Manuprāt, šī ir ļoti laba iespēja izlīst ārā no savas kūniņas un pieteikt sevi starp profesionāļiem.”

Ķert emocijas un dalīties pieredzē

Arī šogad jau ir saņemti pieteikumi no visas Latvijas. Ir pat konkursanti, kas vēlas startēt un pierādīt sevi vēlreiz.

Santa Āre ir konditore no Valmieras ar četru gadu pieredzi, kura sevi raksturo kā virtuļu meistari ar milzīgu sirdslietu – kūku gatavošanu. Gada laikā, kopš startēšanas pērnā konkursā, viņa ir audzējusi muskuļus, attīstot savu mājražotājas biznesu “Mūsdienu virtulis”. Tas radās “Covid-19” pandēmijas laikā, kad Santai vairs nebija iespējas strādāt viesmīlības nozarē. Iecere esot bijusi radīt Valmierā ko jaunu un nebijušu. Iedvesmojoties no Amerikas tendencēm, tapa cepeškrāsnī cepti dizaina virtuļi, kurus nu jau papildina krāsainas dizaina kūkas pēc individuāliem klientu pasūtījumiem.

“Pagājušā gada konkurss man ļoti, ļoti patika!” stāsta Santa Āre. “Man patika gūtā pieredze, un es biju priecīga par dalību, lai gan nevinnēju. Tas bija mans pirmais konkurss, un es vēl nebiju pārliecināta par sevi. Taču tas bija fenomenāls piedzīvojums, liela uzdrīkstēšanās un iespēja izaicināt sevi, būdama konditore tikai pāris gadus.”

Pērn Santa Āre startēja konkursā ar krāšņi noformētu medus kūku, kuras recepte ir vecāsmātes radīta un nu kļuvusi par Santas klientu iecienītāko izvēli. Pat Valmieras teātris savā 101. jubilejā cepējai uzticēja pagatavot 10 kg lielu gardumu. “Es tā īsti nesapratu, kāpēc mana kūka konkursā neieguva vismaz simpātiju balvu?  Jo, ja Valmierā es dzirdu klientu atsauksmes, ka manai kūkai trīs gabaliņus ir noēdis arī cilvēks, kam saldumi vispār negaršo, tad es nesaprotu, kas rīdziniekiem toreiz nepatika,” smaida konditore. “Tāpēc šogad esmu nolēmusi startēt vēlreiz un braukt uz konkursu jau ar citu kūku un citām domām – vairāk iedvesmoties, ko citi rada, parunāties ar cilvēkiem un uzzināt, kā viņi sapņo savus lielos sapņus. Es vienkārši ķeršu emocijas un lekšu augšā debesīs!”

Veiksmes faktors

Kā jau konkursos ierasts, uzvaru lielā mērā nosaka veiksme. “Kāds ir tā brīža noskaņojums žūrijai? Arī konkursantam viņa noskaņojums ietekmē sniegumu. Protams, garšai mēs piešķiram vislielāko nozīmi. Piemēram, pagājušajā gadā uzvarēja tradicionāla medus kūka. Un tās mums konkursā procentuāli bija visvairāk, bet uzvarētāja kūkai vienkārši viss sakrita. Viss bija garšīgs, ar gaumi un nebija, kur piesieties,” atceras Ieva Treija.

2023. gada laureāte bija Olgas Frolovas-Družiņinas medus kūka ar mājas marmelādi, gatavota pēc senas ģimenes receptes. “Šī kūka ir tas, kas man pirmais nāk prāta atbildot uz jautājumu, kāda ir mana bērnības garša? Tā ir klasiskā medus kūka ar skābenu krēmu, papildināta ar pievienotu vērtību – sezonālām ogām un mājās gatavotu marmelādi,” konkursa pieteikumā rakstīja autore. Olga ikdienā strādā birojā, ir apguvusi konditora palīga profesiju un kā vaļasprieku vairākas reizes nedēļā vada meistarklases Gastronomijas institūtā. Pērnā gada konkurss viņai esot ļāvis paplašināt meistarklašu skaitu un devis iespēju radīt jaunas receptes. Olga stāsta, ka pašlaik pieprasītākā meistarklase ir krafinu gatavošana.

“Pagājušo konkursu es atceros tikai ar labākajām sajūtām,” iespaidos dalās Olga Frolova-Družiņina. “Man tiešām bija liels prieks būt daļai no tā. Kaut vai iedvesmoties no žūrijas, kas ir sava amata meistari un kuriem es turpinu sekot sociālajos tīklos, lai pārzinātu jaunumus konditorejas nozarē. Vēl šodien runāju ar vienu konditori, kas šaubījās, vai piedalīties konkursā. Es iedrošināju, ka vajag pieteikties, jo tas ir ļoti foršs pasākums un gribētos, lai cilvēki piedalās vairāk.”

Izcelt dzimtas vērtības

Viens no galvenajiem uzsvariem un vērtēšanas kritērijiem konkursā – lai kūkas pagatavošanā būtu izmantoti dabīgi produkti un sezonas dabas veltes. Bez noteicošās garšas, svarīgs būs arī kūkas noformējums, kam jābūt ar ēdamiem dekoriem, sastāvdaļu oriģinalitāte un receptes stāsts.

“Paaudžu mantojumā” tiek izceltas vērtības, ko cepējs saņēmis no savas dzimtas. To atspoguļo konkursa darba prezentācijas stāsts par kūku, kā tā ir radusies. “Manuprāt, kūkas stāsts ir puse no uzvaras, kad cepēja no skatuves stāsta, kā šo kūku viņai bērnībā ir gatavojusi ome,” iespaidos dalās Ina Poliščenko. “Un, ja jāizceļ Latvijas garša, tad man liekas, ka tā ir medus kūka, tāpēc mums bija to tik daudz pērn.”

“Manuprāt, Latvijas garša ir lauku torte no olu biskvīta un ar vārīto krēmu,” iebilst Ieva Treija.

“Jā, starp citu, pagājušajā gadā žūrija minēja, ka gribēja sagaidīt lauku torti, bet diemžēl nebija,” atceras Ina Poliščenko un atzīmē: “Viens konkursants bija pagatavojis kūku ar mannā. Tas man bija pilnīgs jaunums, tāpēc es viņam piešķīru savu simpātijas balvu.”

Ikgadēja konditoru sacensība arī turpmāk

Katru dienu GEMOSS saņem gan jaunus pieteikumus konkursam, gan sponsoru dāvanas. Balvu fonds ir iespaidīgs: pirmajai vietai tiks GEMOSS dāvanu karte 500 EUR vērtībā, otrajai – 300 un trešajai – 200. Katrs konkursa dalībnieks saņems arī veicināšanas balvu par dalību.

“Redzot pieteikumu aktivitāti, domāju, ka šim konkursam ir jākļūst par tradīciju, jo, ja pavāriem ir savs “Latvijas Gada pavārs” un “Bocuse d’Or”, tad šis popularizē un ceļ saulītē konditorus,” uzskata Ina Poliščenko.

Ieva Treija apstiprina ideju par ikgadēju konkursu, taču pieļauj iespēju mainīt konceptu: “Nedomāju, ka mēs arī turpmāk šajos konkursos uzsvērsim kultūras mantojuma nozīmi. Mēs skatīsimies trendus un šo to pamainīsim, jo mums liekas, ka šīs profesijas pārstāvji ir jāceļ godā. Konditora profesija ir izmirstoša, mums konditorejās nav, kas strādā,” stāsta Ieva Treija. “Šis konkurss ir iespēja vienuviet pulcēt cilvēkus, kas saistīti ar ēst gatavošanu un svētku organizēšanu. Tā ir tāda tikšanās vieta.”

“Jā, vērtīgs tīklošanas pasākums, kur iedvesmoties, apmainīties ar informāciju un kontaktiem,” piekrīt Ina Poliščenko.

Arī Olga Frolova-Družiņina atzīst, ka pērnā gada konkurss paplašinājis viņas kontaktu loku: “Es piesekojos daudziem konkursantiem sociālajos tīklos un tā uzturu kontaktu. Vēl pavisam nesen aizbraucu ciemos pie iepazītās meitenes uz Māju kafejnīcas dienām, kad viņa piedalījās. Tas ir ļoti forši, ka var sekot līdzi tam, ko dara pārējie!”

Kūkas laika gaitā

Jautāta par tendencēm, kas novērotas kūku konkursos, gadiem ritot uz priekšu, Ieva Treija atzīst: “Deviņdesmitajos gados cilvēki mēģināja atteikties no savām vērtībām, kā dēļ, manuprāt, mūsu Latvijas kulinārija ir daudz ko zaudējusi. Piemēram, francūžiem ir savi kruasāni, sīpolu zupa un citi ēdieni, ko viņi ceļ godā un uzskata par savējiem. Mēs deviņdesmitajos gados atteicāmies no tā, kas ir mūsu, un centāmies atdarināt noskatītas lietas citur, cenšoties tās padarīt par savējām, taču nekas no tā visa nav nosēdies. Manuprāt, konditorejā liela nozīme tomēr ir klasikai, piemēram, medus kūka un brauniji. Ir ļoti svarīga recepte, kurai ir jābūt ļoti, ļoti atstrādātai. Un atstrādāta recepte var nākt no dzimtas – tātad mūsu omes to ir gatavojušas, vai arī mēs esam to aizguvuši no ārzemēm. Un vēl svarīga ir tehnika, kā tu to visu saliec kopā. Īsta konditoreja ir ar ļoti lielām un atstrādātām iemaņām.”

Savukārt Ina Poliščenko no vēsturiskajām kūku tendencēm min mastiku, kurai sekojis marcipāns, pēc tam atvērtā tipa kūkas, musa kūkas un kūkas ar putukrējumu. “Tagad modē ir bento kūkas ar uzrakstu vai attēlu virsū. Pavisam noteikti modē nav mastika, figūriņas un cukura ziedi,” uzskaita eksperte.

“Jā, noformējumā ienāk modes tendences, taču visa pamatā un vissvarīgākā ir kūkas recepte,” papildina Ieva Treija.

“Un tehnika,” atzīmē Ina Poliščenko. “Kad pārzini tehniku, tu vari miksēt un veidot, piemēram, trīs stāvu kūkas katru savā tehnikā.”

Runājot par kūku modi, vēl jāatzīmē uztura tendences – atteikšanās no cukura, laktozes un glutēna organisma nepanesamības dēļ. Ieva Treija pieļauj domu, ka pēc dažiem gadiem šo patiešām varētu sākt uzskatīt par paaudžu mantojumu: “Jau divās paaudzēs mums ir šī “bez” tēma, kad jāizslēdz visi trīs produkti vai kāds viens. Mēs to noteikti izjutīsim arī turpmāk.”

Pieteikties līdz 30. augustam

GEMOSS jaunus pieteikumus konkursam gaida līdz 30. augustam. Noteikumus un konkursa nolikumu iespējams izlasīt šeit. Kūku sacensības vērtēs profesionāla žūrija – Latvijas vadošie konditori.

No pieteikumiem tiks izvēlēti ne vairāk par 30 konkursantiem, lai žūrija varētu optimāli izvērtēt visas kūkas vienuviet sacensību dienā, 7. septembrī. “Vienīgais, ko mēs pamainījām, mācoties no iepriekšējās pieredzes, ir: degustāciju kūkai jābūt ar svaru 300-400 grami, bet prezentācijas kūka paliek nemainīga – minimums 2 kilogrami. Citādāk pagājušajā gadā visas konkursantes nāca ar divām kūkām, katru pa diviem kilogramiem un aizkulises bija pārāk pilnas,” atceras Ina Poliščenko. “Lai gan pēc tam nekas nepalika pāri. Konkursa beigās visi apmeklētāji gribēja pagaršot visas kūkas. Izvērtās grandioza kūku ballīte!”